Šī gada Lielā piektdiena Vatikānā būs citādāka nekā ierasts pēdējās desmitgadēs. Pāvests Leons XIV ir paziņojis, ka viņš pats personīgi nesīs krustu cauri visām 14 vietām.
Šāds solis ir negaidīts, jo iepriekšējie baznīcas vadītāji veselības vai citu iemeslu dēļ šo uzdevumu veica tikai daļēji vai uzticēja citiem. Šis lēmums liecina par to, ka Vatikānā atgriežas pie senākām un stingrākām tradīcijām.
Simbolisks gājiens Kolizeja sienās
Daudzi ticīgie un pilsētas viesi gatavojas šim notikumam, jo tas solās būt emocionāli spēcīgs brīdis. Iepriekšējie pāvesti, piemēram, Benedikts XIV vai Jānis Pāvils II, krustu parasti nesa tikai pašā gājiena sākumā un beigās. Vidus posmu parasti veica citi cilvēki – gan garīdznieki, gan laicīgās personas. Savukārt pāvests Francisks pēdējos gados savas vājās veselības dēļ ceremoniju biežāk vēroja no malas vai pat nemaz tajā nepiedalījās klātienē.
Leons XIV ir izvēlējies citu ceļu. Viņa apņemšanās noiet visu distanci ar krustu rokās ir spēcīgs vēstījums par izturību un kalpošanu. Tas nozīmē, ka pāvests būs kopā ar procesijas dalībniekiem katrā solī, nevis tikai vadīs to no attāluma.
Kolizeja vēsturiskā loma Krusta ceļā
Romas Kolizejs nav izvēlēts nejauši. Šī vieta jau kopš 18. gadsimta vidus ir cieši saistīta ar kristiešu ciešanu piemiņu. 1756. gadā pāvests Benedikts XIV oficiāli veltīja šo amfiteātri Kristus mocekļu piemiņai. Lai gan vēstures gaitā Krusta ceļa gājieni Kolizejā tika pārtraukti uz diezgan ilgu laiku, 20. gadsimtā šī tradīcija atkal atdzima.
Pāvests Jānis XXIII bija tas, kurš pēc ilga pārtraukuma pirmo reizi atkal aizveda procesiju uz Kolizeju. Vēlāk Pāvils VI šo rituālu nostiprināja kā ikgadēju un neatņemamu Lieldienu laika sastāvdaļu. Tagadējais pāvests Leons XIV ar savu rīcību vēlas šo vēsturisko saikni padarīt vēl ciešāku un personiskāku.
Atgriešanās pie tradicionālajām norises vietām
Līdztekus gājienam Kolizejā, pāvests plāno mainīt arī citus rituālus, kas pēdējos gados bija kļuvuši elastīgāki. Viens no tiem ir Lielās ceturtdienas mise. Jaunais pāvests ir izvēlējies atgriezties Laterāna Svētā Jāņa bazilikā, kas ir vēsturiskā pāvestu mājvieta Romā.
Tur notiks arī pazīstamais kāju mazgāšanas rituāls. Tas ir simbolisks akts, kas atgādina par pazemību un gatavību palīdzēt citiem. Iepriekšējais pāvests Francisks šo tradīciju bieži padarīja modernāku, dodoties pie cilvēkiem ārpus baznīcas mūriem – uz cietumiem vai bēgļu centriem. Leons XIV turpretī uzskata, ka šīm ceremonijām ir jānotiek svinīgā un tradicionālā vidē, uzsverot baznīcas vēsturisko pēctecību.
Šie soļi skaidri parāda jaunu virzienu Vatikāna ikdienā. Pēdējos gados mēs redzējām daudz dažādu vienkāršojumu un mēģinājumu baznīcas rituālus pietuvināt mūsdienu pasaulei. Tagad izskatās, ka notiek kustība pretējā virzienā – uzsvars tiek likts uz rituālu svinīgumu un vēsturisko precizitāti.
Ticīgajiem tas nozīmē skaidrāku un prognozējamāku Lieldienu laika norisi. Pāvesta vēlme pašam nest krustu nav tikai fizisks izaicinājums, bet gan mēģinājums parādīt, ka senās tradīcijas joprojām ir dzīvas un tām ir milzīga nozīme. Šādas izmaiņas liek domāt, ka arī turpmāk Vatikāna darbībā redzēsim vairāk klasisko elementu un stingrāku pieturēšanos pie baznīcas vēstures mantojuma.
